RTU psiholoģes ieteikumi ārkārtas situācijas pārdzīvošanai

Šobrīd mēs visi, arī es, piedzīvojam spēcīgu trauksmi – plānu atcelšana, ierastā dzīves ritma izmaiņas, neziņa par to, kas notiks turpmākajās dienās un nedēļās. Neskatoties uz to, ka situācija ar Covid-19 epidēmiju mums visiem ir jauna, šis tomēr ir tas pats labi zināmais stress, kas ietekmē mūsu emocijas, domas un uzvedību. Šajā laikā jūtamies uzbudināti un trauksmaini. Iespējams, vieglāk un ātrāk varam sadusmoties vai kļūt pārlieku jūtīgi. Varbūt apkārt notiekošais mūs ātri nokaitina un mums parādās vēlme norobežoties no cilvēkiem. Šī ir normāla reakcija uz apdraudējumu.

Bet ko varat darīt, lai šajā situācijā justos labāk?

Galvenais trauksmes avots šādās situācijās ir sajūta, ka vairs neko nespējam kontrolēt un ir svarīgi atgūt daļu kontroles par savu ikdienu.

• Nodali reālus apdraudējumus un grūtības no iedomātām vai pārspīlētām.

• Iepauzē un ievēro emocionālo higiēnu. Pēc iespējas izvairies no pārlieku ilgas sērfošanas sociālajos tīklos vai medijos, meklējot arvien jaunu informāciju par vīrusa izplatību. Šis informācijas troksnis ietekmē mūsu emocijas un pastiprina trauksmes sajūtu. Jo trauksmaināki mēs esam, jo vairāk atkal skatāmies ziņas. Tā veidojas apburtais loks, kas neļauj nomierināties.

• Izvēlies dažus ticamus avotus un seko tiem. Piemēram, seko Slimību kontroles un profilakses centra norādījumiem par rīcību saslimšanas gadījumā, Ārlietu ministrijas norādījumiem par to, kā rīkoties, ja tu vai tuvi cilvēki ir palikuši ārpus Latvijas, vai kādiem uzticamiem pazīstamiem cilvēkiem (piemēram, ekspertiem, kuru viedoklim uzticies).

• Pēc iespējas ievēro ierasto grafiku un dienas režīmu. Celies ierastajā laikā, ievēro ēšanas režīmu. Ja sporto, turpini to darīt mājās vai svaigā gaisā. Piedalies attālinātās lekcijās vai atvēli laiku mājas darbu un noslēguma darbu rakstīšanai. Laikā, kad situācija ir neskaidra, tieši režīms un ierastās rutīnas palīdz atgūt kontroles sajūtu.

• Centies saglabāt fizisko aktivitāti, pastaigājies un kusties svaiga gaisā.

• Novērs uzmanību no satraucošam ziņām, pievēršoties kam tādam, ko sen vēlējies uzzināt vai apgūt. Piemēram, noklausies jaunu lekciju, apgūsti jaunas zināšanas online apmācību platformās, uztaisi video-tusiņu ar draugiem, izskaidro saviem kursa biedriem mācību vielu, kurā orientējies vislabāk.

• Kontaktējies ar cilvēkiem. Ir svarīgi saglabāt ierasto komunikāciju, kaut virtuālā telpā. Izmanto video zvanus, lai sazinātos ar ģimeni un draugiem. Taču centies izvairīties no tā, lai katra saruna pārvēršas par vīrusa pēdējo ziņu apspriešanu.

• Atbalsti kādu! Apjautājies kā iet cilvēkiem blakus? Iespējams, kāds jūtās vēl vairāk apjucis un vientuļš. Piemēram, kāds bērns, gados vecs ģimenes loceklis vai ārzemju students, kas palicis Latvijā.

• Iesaisties kādā neparastā izaicinājumā. Piemēram, katru dienu aprunāties ar cilvēku, ar kuru neesi kontaktējies ilgāku laiku, jo laika vienkārši nebija. Vai katru dienu paskaties pa logu un piefiksē ko jaunu, ko līdz šim nebiji nepamanījis. Vai pagatavo sev siltu ēdienu. Vai katru dienu noklausies jaunu mūzikas albūmu.

• Parūpējies par sevi. Ja jūti, ka patstāvīgi grūti tikt galā, sazinies ar RTU psihologu. Konsultācijas karantīnas laikā ir joprojām pieejamas. Raksti viktorija.gaina@rtu.lv un norunā laiku attālinātajai konsultācijai.  
0 komentāri

Atstāj komentāru

Vēlies pievienoties diskusijai?
Piedalies diskusijā!

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *